Zinātnisko pētījumu reaģentu un rūpniecisko izejvielu darba principi ietver daudzus aspektus, ieskaitot to ķīmiskās īpašības, reakcijas mehānismus un īpašas lomas praktiskos pielietojumos. Šie ir vairāku parasto zinātnisko pētījumu reaģentu un rūpniecisko izejvielu darba principi:
Zinātnisko pētījumu reaģenti
Lizocīms: lizocīms ir glikozīda hidrolāze, kas var hidrolizēt -1, 4 glikozīdiskas saites peptidoglikānā, kas ir baktēriju šūnu sienas galvenā sastāvdaļa, un tādējādi tam ir lizolītisks efekts. Vidē, kura pH ir mazāks par 8, tā ietekme tiks kavēta.
Glikoze: glikoze palielina šķīduma viskozitāti, uztur osmotisko spiedienu un novērš DNS noārdīšanos ar mehānisku bīdes spēku.
EDTA: EDTA var helātu metāla jonus, piemēram, mg²⁺ un ca²⁺, kavējot DNS sadalīšanos ar dezoksiribonukleāzēm. Tajā pašā laikā EDTA klātbūtne veicina lizocīma darbību, jo tai nepieciešama zemāka jonu stipruma vide.
NaOH-SDS solution: NaOH stabilizes nucleic acids in solutions with a pH greater than 5 and less than 9, but when pH>12 vai pH<3, it will cause the dissociation of hydrogen bonds between double strands and denaturation. SDS is an ionic surfactant that can dissolve lipids and proteins on cell membranes, destroy cell membranes, and depolymerize nucleoproteins in cells.
3mol/L NaAC (PH4.8) šķīdums: Šis šķīdums faktiski ir NAAC-HAC buferis, ko izmanto, lai pielāgotu pH līdz 4,8. Šī pH vērtība var samazināt denaturētu plazmīdu DNS un stabilizēt to, vienlaikus veicinot arī denaturētu makromolekulāru hromosomu DNS, RNS un SDS-olbaltumvielu kompleksu koagulāciju un nokrišņus.
Guanidīna izotiocianāts: tas ir spēcīgs olbaltumvielu denaturants, kas var ātri izšķīdināt olbaltumvielas, izraisot šūnu struktūras sadrumstalotību. Guanidīna izotiocianāta denatures olbaltumvielas, salaužot ūdeņraža saites un iznīcinot hidrofobisko mijiedarbību.